RĪGA, Jūl 27, BNS ‒ Londona ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kura olimpiskās spēles uzņem trešo reizi, taču Latvijas vai tās teritorijas citu valstu sastāvos sportisti iepriekšējās divās reizēs lielajā forumā Lielbritānijas galvaspilsētā nav piedalījušies.

Iepriekš Londonā notika 1908.gada un 1948.gada olimpiskās spēles. Krievija debitēja tikai 1912.gadā Stokholmā, kad Latviju pārstāvēja 31 sportists. Vēlāk PSRS sporta funkcionāri sadūšojās sūtīt komandu tikai uz 1952.gada olimpiskajām spēlēm Helsinkos.

Latvijas sportistiem 2012.gadā Londonā būs jau desmitās vasaras olimpiskās spēles, ar ko tiks panākts vēsturisks izlīdzinājums, jo iepriekš desmit olimpiskajās spēlēs, pārstāvēti Krievijas vai PSRS komandās, bija piedalījušies atlēti no Latvijas teritorijas.

Neatkarīgās Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnījuši 15 medaļu ‒ divas zelta, 11 sudraba un četras bronzas. Sportistiem no Latvijas teritorijas startējot citu valstu ‒ Krievijas un PSRS ‒ komandu sastāvos laikā, kad iespējas piedalīties ar savu komandu nebija iespējams, iegūta 51 medaļa ‒ 15 zelta, 26 sudraba un 10 bronzas.

Pirmo medaļu sportists no Latvijas ieguva 1912.gadā, kad bronzu stenda šaušanā ‒ pa māla baložiem ‒ saņēma Haralds Blaus. Pirmo medaļu Latvijai kā neatkarīgai valstij ieguva Jānis Daliņš 1932.gadā Losandželosā ‒ sudrabu 50 km soļošanā. Pirmo zelta medaļu Latvijai 1956.gadā Melburnā ieguva Inese Jaunzeme šķēpa mešanā.

Pirmo olimpisko zelta medaļu Latvijai kā neatkarīgai valstij ieguva vingrotājs Igors Vihrovs, kurš uzvarēja brīvajās kustībās 2000.gadā Sidnejā. Otru zelta medaļu izcīnīja Māris Štrombergs, kurš 2008.gadā Pekinā kļuva par vēsturē pirmo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

Olimpiskajā komandā 2012.gada spēlēs Latvijas komandā iekļauti 46 sportisti. Vairāk ir bijuši tikai 2008.gadā Pekinā ‒ 49, ieskaitot sieviešu basketbola izlases 12 dalībnieces, un 1996.gadā Atlantā ‒ 48.

Mazākā delegācija no Latvijas valsts kopš neatkarības atjaunošanas ‒ 32 sportisti ‒ bija 2004.gadā Atēnās, taču šajās olimpiskajās spēlēs tika izcīnīts visvairāk godalgu ‒ četras, visas sudraba medaļas.

Šāvējam Afanasijam Kuzminam Londonā būs jau devītās olimpiskās spēles, tomēr ar šo viņš tikai panāks austriešu burātāju Hubertu Raudašlu, jo par vienīgo līderi izvirzīsies kanādiešu jātnieks Īens Milars, kurš Londonā startēs savās desmitajās olimpiskajās spēlēs. Abiem sportistiem varēja būt vienas olimpiskās spēles vairāk, ja Kanāda neboikotētu Maskavas spēles 1980.gadā un PSRS ‒ Losandželosas spēles četrus gadus vēlāk.

Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija piektdien sāksies plkst.23 pēc Latvijas laika.

BNS, (371) 67088625, [email protected] bns.lv