Žoržs Tikmers jau reiz ar spožiem burtiem ierakstījis savu vārdu Latvijas Olimpiskās dzīves vēsturē, 1980. gada Maskavas Olimpiskajās spēlēs izcīnot sudraba medaļu airēšanā četriniekā ar stūrmani. Un neesiet pārsteigti, LOK prezidentu, kurš Olimpiskajā kustībā darbojas jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, joprojām ieraugot laivā — Žoržu regulāri var sastapt Lucavsalā airējam vienā laivā ar jaunības cīņubiedriem. LOK smailē un virzienā uz to Tikmers tagad airē kopā ar divas reizes jaunāko Kārli Lejnieku, kurš sevi sportā pieteica kā profesionāls tenisists, pēc tam kļuva par Latvijas Tenisa savienības (LTS) ģenerālsekretāru un var lepoties ar Riodežaneiro Olimpieša statusu, vadot sarkanbaltsarkanos tenisistus Olimpiskajās spēlēs.

— Žorž, teju ar vienbalsīgu atbalstu esat kļuvis par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu. Vai šo biedru novērtējumu un vienlaikus panākumus karjerā emocionāli var salīdzināt ar to, ko piedzīvojāt Maskavas olimpiskajās spēlēs?

Ž. T.: Jā, tas ir viens no sarežģītākajiem un saviļņojošākajiem brīžiem, kāds piedzīvots. Tiesa, Maskavas olimpiskajās spēlēs bija starts, finišs un medaļa, taču prezidenta amatā šis ir tikai starts… Sākam veidot jaunu komandu, pieņemot jaunus izaicinājumus nākamajiem četriem gadiem. Ir svarīgi ar praktiskiem darbiem pierādīt, ka vadi LOK un ka organizācija dzīvo un attīstās.

— Kārli, arī tev šī ir jauna karjeras virsotne. Vai ievēlēšanu ģenerālsekretāra amatā uztvēri kā spožākās uzvaras karjerā — debiju Sanktpēterburgas ATP turnīrā 2008. gadā un triumfu Futures turnīrā ASV?

K. L.: — Tās ir divas dažādas karjeras, taču ievēlēšana LOK ģenerālsekretāra amatā ir daudz lielāks pagodinājums nekā jebkurš mans sportiskais sasniegums. Tāpat esmu aizvadījis sešus gadus darbā LTS. Šis posms ir noslēdzies, un ar iedvesmu pieņemu šo izaicinājumu. Jau kopš Ģenerālās asamblejas noslēguma rit aktīvs darbs, jo esam degsmes un ideju pilni — strādājam pie kongresā runātā, lai aktualizētu plašāk šos jautājumus. Tā ir jauna motivācija, jauns grūdiens.

Ž. T.: — Mēs ļoti nopietni gatavojāmies — abi tomēr esam bijuši profesionāli sportisti. Mūsu kandidātu programma atšķirībā no iepriekšējām programmām ietver konkrētus darbus, tā prasīja daudz laika, koncentrēšanos un intensīvu darbu. Satiekoties ar federācijām pirms Ģenerālās asamblejas un izdiskutējot programmas saturu ar sporta veidu vadītājiem, paši guvām pārliecību, ka tas ir tas, kas nepieciešams. Galvenais ieguvums — cilvēki ir noticējuši, ka pārmaiņas būs, un ir gatavi iesaistīties. Telefoni zvana, ir tikšanās grafiks nākamajām divām nedēļām, jautājums — kā mēs to visu apkoposim labā, konstruktīvā formā. Vēlreiz uzsvēršu — visu izšķir nevis Tikmers vai Lejnieks, bet komanda: kā mēs iesaistīsim LOK izpildkomiteju un federācijas mūsu darbā.

 

— LOK izpildkomiteja ir nomainījusies par 70 procentiem. Pirmo reizi individuālo locekļu vidū ir Stenlija kausa ieguvējs hokejists Sandis Ozoliņš, kurš nesa Latvijas delegācijas karogu Soču olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, ievēlētas arī citas plaši pazīstamas personības. Kā kopumā vērtējat aizvadītās vēlēšanas?

Ž. T.: — Pēc manām domām, olimpisko federāciju vadītājiem tas bija labs un saliedējošs pasākums. Asamblejas gaitā pavisam notika septiņas vēlēšanas, un mani imponēja, ka tās notika ar vienotu pieeju. Stabili tika ievēlēti izvirzītie kandidāti visās vēlēšanās — tā tomēr ir liela uzticēšanās, jo ir jāsaņem 38 federāciju, olimpiešu kluba un individuālo locekļu vairākuma atbalsts — biedri ir konceptuāli stipri dažādi. No otras puses, šīs vēlēšanas uzliek milzu atbildību vadošajām amatpersonām, jo jau šobrīd daudzi prasa: kad notiks darbi, kādas prioritātes, ko jūs darīsiet… Izpildkomiteja tulkojumā no starptautiskās terminoloģijas būtībā ir uzraudzības padome, un uz to bija asa konkurence. Viņi grib strādāt, un mums ir jādod iespēja.

K. L.: — Es gribu uzsvērt dažādību, kas tagad paveras izpildkomitejā: personības — gan tās, kuras nāk no sporta, gan tās, kuras sporta jomu redz no malas, kā arī spēcīgi sporta entuziasti — viņu vidū ilggadējais Swedbankvadītājs Māris Mančinskis un ārsts Pēteris Apinis, kurš agrāk vadīja Orientēšanās sporta federāciju. Izpildkomiteja ir plaša un ar vērienu.

— Ņemot vērā, piedzīvoto un joprojām pasaulē valdošo koronavīrusa uzliesmojumu un tā sekas, kā tas ir ietekmējis jūsu vīziju par LOK turpmāko darbību?

Ž. T.: — Pandēmija ir ietekmējusi ikvienu cilvēku, kurš grib sportot, federācijas un klubus. Skaidras prognozes, kā COVID-19 attīstīsies, nav nevienam. Kā situācija attīstīsies sportā — arī Tokijas olimpisko spēļu sakarā — tā ir katra cilvēka individuāla atbildība, jo COVID-19brīvdienu nav. Runājot par personu drošību, daudzos gadījumos lēmumus pieņem veselības eksperti. Katrā ziņā mani iepriecina infektologa Ugas Dumpja viedoklis — viņaprāt, 2021. gadā spēles Tokijā notiks. Jautājums tikai — kādā formātā un ar vai bez skatītājiem.

Krīzes periods iesākās ar intensīvām diskusijām par Tokijas olimpiskajām spēlēm. Mēs darbojāmies Eiropas Olimpiskās komitejas un divās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) grupās, kurās strādāja SOK prezidents Tomass Bahs. Lai aizstāvētu un padarītu skaidrākas Latvijas sportistu pozīcijas attiecībā uz Tokijas spēļu kvalifikācijas sistēmas kārtību un termiņiem, nācām klajā ar ierosinājumiem.

— Šeit jāpiebilst, ka, izsludinot ārkārtējo situāciju, tika slēgti biroji, ko aizstāja WhatsApp grupas un konferenču zvani, saziņa pārgāja citā formātā.

Ž. T.: — Šī situācija parādīja to, ka vadošās sporta organizācijas — īpaši gribu izcelt par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) — spēj ļoti prasmīgi veidot komunikāciju. Vēlos pateikt paldies visiem kolēģiem, taču īpaši IZM Sporta departamenta direktoram Edgaram Severam un Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājam Sandrim Riekstiņam! Severs parādīja sevi kā ierēdni vislabākajā sportiskajā formā. Diendienā vairāku nedēļu garumā caur viņu notika milzīga informācijas apmaiņa. Pateicoties Severam un Riekstiņam, mēs veiksmīgi varējām risināt valdības līmeņa krīzes jautājumus, lai veiktu zaudējumu aprēķinus, apkopotu aktuālās federāciju vajadzības, izstrādātu dokumentus, rezultatīvi diskutētu. Viņu abu ieguldījumu nevar pārvērtēt — viņi apstrādāja sagatavoto informāciju un nopozicionēja sporta nozari tā, ka no nulles pozīcijas ieguvām piecus miljonus. Un tie nav līdzekļi zaudējumu kompensēšanai, bet sporta veidu attīstībai!

K. L.: — COVID-19ir parādījis to, ka sporta organizācijas spēj strādāt attālināti, taču tām ir jābūt elastīgākām — federācijām ir jāspēj operatīvi sagatavot rīcības plānu. Piemēram, lai atkārtotas ārkārtējās situācijas gadījumā jau nākamajā dienā pēc ierobežojumu mazināšanas var atsākties sporta veida dzīve. Šajā jautājumā iepriekš biju iesaistīts no otras puses — LTS sastāvā; zinu, kā tas ir, un mums bija plāns. Jau tajā pašā nedēļā, kad atcēla ārkārtējo situāciju, notika tenisa sacensības bērniem un jauniešiem. Izmantojot mūsdienu digitālās iespējas, pat sacensības var sarīkot attālināti, vecākiem ir tikai jāatved bērns uz norises vietu, ievērojot visus drošības noteikumus un iespējami mazinot jebkādu saskarsmi. Protams, katrā sporta veidā jāņem vērā tā individuālā specifika.

— Viens no jūsu mērķiem ir labas pārvaldības principu stiprināšana, nosakot prezidenta darbības termiņu līdz 4+4 gadiem, modernizējot statūtus, nostiprinot godīgas spēles principus, ētikas normas. Ko tas praktiski nozīmē un kālabad nepieciešams?

Ž. T.: — Organizācijai ir regulāri jāveic inventarizācija dažādās savās darbības jomās, arī pamatdokumentos. Mēs esam saņēmuši dažādu veidu ieteikumus. Pirmkārt, šie ieteikumi nāk no izstrādātajām vadlīnijām nacionālajām olimpiskajām komitejām — Olympic Agenda 2020. Mēs pakāpeniski esam tās ieviesuši, un šobrīd SOK ir veikusi starpnovērtējumu un saskaņā ar ziņojumu situācija ir jāpārskata, daži aspekti ir jāizanalizē LOK juridiskajai komisijai. SOK lielu uzsvaru liek uz dzimumu vienlīdzību — pēdējā vēstulē, ko saņēmām pirms vēlēšanām, Bahs akcentēja, ka visās NOK institūcijās ir jānodrošina vismaz 30 procenti sieviešu klātbūtne.

— Tas varētu būt grūti sasniedzams mērķis, jo Latvijā no 39 olimpisko sporta veidu federācijām tikai piecas federācijas vada sievietes…

Ž. T.: — Ir dažādi mehānismi, kā to risināt, — FIFA un Starptautiskā Vieglatlētikas savienība šo jautājumu ir atrunājušas statūtos.

Olympic Agenda 2020ir daudz norāžu, kas mums jāņem vērā, otrkārt — runa ir par olimpisko mantojumu, olimpismu un sabiedrību, tiekšanos uz izcilību. Ir jāsaprot, ka Olimpiskajai komitejai nav jāizcīna olimpiskās medaļas — atvainojiet, mēs ar Kārli savas trofejas esam izcīnījuši. LOK ir jānodrošina, lai būtu komanda, ar ko virzīties uz izcilību, kam seko sportists, treneris un sportiskais rezultāts. Tāpat mums ir jāstrādā, lai būtu vesela sabiedrība — pamats nākamajiem olimpiešiem. Treškārt, tā ir virkne praktiskas dabas jautājumu — lai Olimpiskā komiteja iegūtu jaudu un strādātu pastiprinātas motivācijas režīmā, tādēļ mans priekšlikums juridiskajai komisijai būs ieviest LOK prezidenta termiņu 4+4 gadi. Tā nav jauna ideja — 2012. un 2013. gada Ģenerālajā asamblejā to pēc diskusijām noraidīja, taču 4+4 nav populārs solis, jo kopumā gan SOK, kur dalībniekus faktiski ievēlē uz mūžu — vien 70 gadu vecumā jālūdz īpašs mandāts, ko parasti arī izsniedz, — gan nacionālās olimpiskās komitejas (NOK) ir ļoti konservatīvas organizācijas. Izpētījām 28 Eiropas valstu nacionālo olimpisko komiteju statūtus, un vienā bija līdzīgi noteikumi — tikai Nīderlandē Olimpiskās komitejas prezidentam ir līdzīgi limitēts termiņš.

— Tātad šāda kārtība ne tikai mobilizē, bet sniedz arī skaidrību, vēlākais, pēc astoņiem gadiem LOK būs jauns prezidents.

Ž. T.: — Nākamos pretendentus var laikus sākt apzināt un gatavoties vēlēšanām. Vēl viens praktisks darbs ir komisiju darba uzdevumu un skaita pārvērtēšana — LOK darbojas četras komisijas, taču, balstoties uz Olympic Agenda 2020 dokumentu, mums vajadzētu veidot attīstības komisiju, kas varētu strādāt vairākos virzienos — izglītība, sportistu sociālais nodrošinājums, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) attīstības jautājumi un sporta māja Mežaparkā, treneru apmācība, labas pārvaldības principu īstenošana, sistemātiski iekšējie auditi un daudz citu ideju. Ceru, ka kolēģi atbalstīs šo iniciatīvu. Visa šī jaunā sistēma ir jānostiprina statūtos.

— Viens no priekšnoteikumiem, lai šo visu īstenotu, ir laba komunikācija. Šis valis ir nodots Kārļa pārziņā. Kāds ir tavs redzējums LOK veiksmīgas darbības īstenošanai?

K. L.: — Bez labas komunikācijas nav iespējama mūsdienīga attīstība un organizācijas pilnveidošana — ir jāiet līdzi laikam. Man ir būtiski saprast katras sporta federācijas specifiku — pēc savas pieredzes Tenisa federācijā zinu, ka ir dažādas nianses vadības līmenī, kas vienmēr jāņem vērā. Aprunājoties kongresā ar citu federāciju ģenerālsekretāriem, es redzu darbības virzienu. Ir plānveidīgi jāstrādā, katru nedēļu tiekoties ar vismaz divām federācijām, izdiskutējot aktualitātes sporta veidā, iniciatīvai ir jābūt arī no federācijām.

Ž. T.: — Galvenais — komunikācijai ir jābūt divvirziena (smejas). Kārlim ir laba iniciatīva — uzsvaru no profesionālā sporta vairāk virzīt jaunatnes sporta virzienā, tāpat viņam ir ļoti labs priekšlikums, ka mums ir atsevišķi jāpastrādā ar federācijām, kuru sportisti nav pārstāvēti LOV, jeb ar tā sauktajām attīstības federācijām. Šajā nolūkā mēs pieļaujam, ka LOK Sporta komisiju, kur darbojas 39 federāciju prezidenti un ģenerālsekretāri, sanāksmes vairs nebūtu formālas, proti, ir vispārējie jautājumi, kuros piedalītos visi, bet tiktu izveidotas apakšgrupas, kurās atsevišķi notiktu darbs vasaras sporta veidu federācijām, ziemas sporta veidu federācijām, atsevišķi pulcējot olimpisko sporta spēļu federācijas.

Intervijas autors: Kristaps Zaļkalns, žurnāls "Sports".